Tags

, ,

Valsts policija bieži saņem iedzīvotāju sūdzības par viņu vārdā noslēgtiem līgumiem, kas izdarīts, izmantojot cilvēkiem nozagtos datus. Lai noformētu distances kredītu internetā, kredīta devēja pienākums ir izvērtēt cilvēka maksātspēju, taču realitātē bieži iespējams noslēgt līgumu, izmantojot vienīgi pieeju internetbankai. Ir jānosūta 1 cents no internetbankas, lai identificētu aizņēmēju. Šos datus cilvēki neuzmanības un lētticības dēļ dažkārt nodod paši savām rokām. Parasti tie ir no ne sevišķi labvēlīgas vides nākuši ļaudis, kuriem ir maz informācijas.

Ko Tu vari darīt, lai pasargātu sevi no šādas krāpniecības?

Piemēram, internetā nedrīkst aizpildīt tādas aptaujas, kurās tiek pieprasīti
personas dati (personas kods, pases numurs), internetbankas pieejas parole un
kodi. Tāpat nedrīkst uzticēties darba piedāvājumiem, kuri nāk no nereģistrētiem
rekrutēšanas uzņēmumiem. Šādos piedāvājumos var tikt pieprasīti privātie dati,
kurus vēlāk krāpnieki izmanto kredītu noformēšanai.

Lai arī šādā veidā – par iegūtu cilvēku uzticēšanos –

krāpnieki mēdz nopelnīt salīdzinoši lielas summas, noziegumi parasti tiek
atklāti. Pēdējā laika skaļākais notikums ir gadījums, kad kāds vīrietis ar
zagtām parolēm un pases datiem ieguvis 20 000 eiro lielu kopējo kredītu summu.
Kaut gan nav jāmaksā tiem, kuru vārdā aizņēmumi ir bijuši noformēti, tomēr
jāatceras, ka noticis kriminālnoziegums un jāvēršas policijā, gan arī tas, ka
nozieguma atklāšana var būt ilgstoša. Jābūt apdomīgam un tikai saprāta robežās
jāuzticas svešiniekiem.

Advertisements